Home » Psihologu likums (Page 2)

Category Archives: Psihologu likums

Biedre jautā – kā rīkoties, ja strādāju divās darba vietās?

Šobrīd strādāju pirmskolas izglītības iestādē un sociālajā dienestā. Ja sertifikāti ir divi, kādi man būtu nepieciešami, lai turpinātu savu darbu?

Atbild Ieva Baumane, LPB padomes locekle: “Paldies par Jūsu jautājumiem! Likums nekādā veida nenosaka, kādi sertifikāti būs nepieciešami dažādās psihologu darba vietās. Tā ir darba devēja izvēle. Protams, varētu pieņemt, ka darbam sociālajā dienestā, visticamāk, vajadzēs klīniskās un veselības psiholoģijas sertifikātu. Iespējams, ka bērnudārzā varētu strādāt gan skolu un izglītības psihologi, gan klīniskie un veselības psihologi. Šādas diskusijas ar darba devējiem vēl nav notikušas.

 Pašreiz Saeimā notiek priekšlikumu izskatīšana likumprojekta otrajam lasījumam, ir daudz iniciatīvu ne tikai no psihologu organizāciju puses, bet arī no deputātiem un ministriju pārstāvjiem. Kad likumprojekts tiks apstiprināts trešajā (gala) lasījumā, tad šis patiešām būs būtisks jautājums, kuru apspriest tālāk.”

Biedre jautā: “Kā būs ar palīdzības sfērā strādājošiem psihologiem?”

Esam saņēmuši kādas biedres komentāru: “(..) Likumā aizmirsti palīdzības sfērā strādājošie psihologi, pie kuriem piederu arī es – man ir profesionālais maģistra grāds praktiskajā psiholoģijā un kopš 2009. gada strādāju gan konsultatīvu, gan diagnostisku darbu ar bērniem un pieaugušajiem. (..)”
Atbild LPB Padomes locekle Ieva Baumane: “Par darbības jomām – tās drīzāk ir domātas kā sfēras, kurās katram psihologam ir lielākā kompetence. Mēs labi saprotam, ka ikdienā klīniskie psihologi ne vienmēr strādā klīnikās, savukārt – izglītības un skolu psihologi var konsultēt arī bērnus privātās prakses vietās.
Likums nenoteiks, kādas jomas psihologu darba devējam būtu jāizvēlas. Varētu pieņemt, ka Sociālie dienesti var ļoti labi sadarboties gan ar psihologu, kas sertificēts Klīniskajā un veselības jomā, vai arī Konsultatīvas psiholoģijas jomā.
Domājams, ka pat ir labi, ka jomas ir pietiekami plašas, savādāk varētu rasties situācija, ka katru reizi mainot darba vietu psihologam būtu jākārto jauns sertifikāts. Tas nebūtu ne lietderīgi, ne izdevīgi pašiem psihologiem.
Jāpiemin, ka aizvien turpinās priekšlikumu apspriešana Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, ir ļoti daudz iniciatīvu no deputātu puses, tāpēc pavisam īstu skaidrību par profesijas regulējumu mēs saņemsim tikai tad, kad likums būs apstiprinās trešajā lasījumā Saeimā.”

Par Psihologu likuma iebildumu vēstulēm

Latvijas Psihologu biedrība kopā ar 7 citām psihologu profesionālajiem organizācijām (sk. sarakstu zemāk) aicina savus biedrus  – dažādu nozaru psihologus atbalstīt topošo Psihologu likumu un rūpīgi pārdomāt savus apsvērumus un rīcību, pirms parakstīt iebildumu vēstules.

Pēdējās dienās esam saņēmuši no Jums vēstules ar vairākiem līdzīgiem jautājumiem saistībā ar to, kā likums skars psihologus un viņu darbu, uz kuriem kopā atbildēsim šinī vēstulē.

Atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem:

1. Par sertifikācijas izmaksām: jau strādājošiem psihologiem sertifikācijas izmaksas būs nelielas – pārdesmit eiro. 

Pārejas perioda laikā psihologiem, kuriem ir bakalaura un maģistra grāds psiholoģijā un kuri ir strādājuši pēdējos 3 gadus psiholoģijas jomā, ir tikai jāiesniedz savi dokumenti un jāsamaksā valsts nodevas sertifikāta saņemšanai. Izmaksas potenciāli ir pārdesmit eiro.

Ja jākārto arī sertifikācijas pārbaudījums (piemēram, ja studiju laika nebija iespējams apmeklēt supervizēto praksi) – pārbaudījuma samaksa ir apmēram 50 eiro (balstoties uz PKC veikto aprēķinu).

Jaunajiem kolēģiem, kuri tikai beigs augstskolas, pirms sertifikācijas gads būs jāstrādā supervizora pārraudzībā. Minimālais supervīziju skaits ir 40 stundas (no tām tikai pusei ir jābūt individuālajām supervīzijām). Izmaksas supervīzijām var būt ļoti dažādas, tomēr tās nav tiešās sertifikācijas izmaksas.

Būsim godīgi, vai psihologa darbs vispār ir paveicams bez supervīzora atbalsta, īpaši profesionālās darbības sākumposmā? Vai mēs paši gribētu iet pie speciālista, kurš nekad nesupervīzējas? Tā nu ir, ka supervīzījas ir mūsu profesijas neatņemama sastāvdaļa, likums šinī jautājumā neko nemaina, bet, iespējams, būs labs arguments sarunās ar darba devēju par nepieciešamo finansiālo atbalstu. Jau tagad vairākas organizācijas atmaksā psihologiem nepieciešamās supervīzijas un mūsu rokās ir panākt, lai šādu organizāciju būtu vairāk.

2. Par darbības jomām.  

Sertifikātu būs iespējams iegūt vienā vai divās darbības jomās. Lai klienti saņemtu kompetentas atbildes uz saviem jautājumiem, psihologam tomēr ir jāseko līdzi nozares jaunākajiem zinātnes pētījumiem, jāpapildina savas prasmes un zināšanas. Vai tas būtu iespējams daudzās jomas vienlaicīgi? – stipri apšaubāmi. Likumprojekts neierobežo darba devēja izvēli pieņemt darbā vienā vai citā darbības jomā sertificētu psihologu (protams, visticamāk ārstniecības iestādes vēlēsies pieņemt darbā sertificētu klīnisko un veselības psihologu un izglītības iestādes – sertificētu skolu un izglītības psihologu, tomēr neviens neaizliegs, piemēram, pašvaldībai pieņemt darbā sertificētu psihologu pēc savas izvēles). Ja mēs vēlētos saņemt konsultāciju par sev būtisku jautājumu, mēs taču gribētu, lai izvēlētais speciālists tiešām spētu piedāvāt labākos risinājumus, būtu pieredzējis tieši savā jomā, nevis katru dienu veiktu pilnīgi atšķirīgus darba pienākumus.

3. Par profesijas regulējumu citās valstīs.

Daudzās Eiropas valstīs tiek reglamentēta psihologa profesija. Dažreiz minimālās prasības nozīmē tikai bakalaura līmeņa izglītību, citreiz – maģistra, kā arī praksi vēl pēc izglītības iegūšanas, tomēr Eiropas psihologu asociāciju federācija ir vienojusies, ka psihologiem nepieciešamās izglītības minimums ir 5 gadi, kā arī 1 gads supervizētās prakses.

Vairāk ar citu valstu pieredzi var iepazīties PKC sagatavotajā ziņojumā – http://www.pkc.gov.lv/images/petijumi/PKCZin_20140211_psi.pdf

Jāatceras, ka likumus, arī šo, raksta nākotnei. Tas nozīmē, ka visas likuma prasības tiešā veidā attieksies uz tiem kolēģiem, kas vēl atrodas studiju procesā vai kādreiz tajā atradīsies. Uz visiem tiem, kas nozarē jau strādā, attieksies Pārejas noteikumi, kas ļauj sertificēties uz atvieglotiem noteikumiem (bez supervīziju apmeklēšanas).
Kolēģi – likums beidzot ļaus par psihologiem strādāt tikai tiem cilvēkiem, kam ir atbilstoša izglītība, pieredze un prasmes, vēlme pilnveidoties un uzņemties atbildību par savu darbu. Būsim lepni par savu profesiju un novērtēsim savu kompetenci, kas sabiedrībai nozīmē tik daudz! Aicinām arī pašiem iepazīties ar topošo likumprojektu un izdarīt savus secinājumus. Ja ir jautājumi, būsim tos priecīgi saņemt – info@psihologubiedriba.lv

Jūsu LPB Padome un Valde

Biedrības alfabētiskā secībā:

    • Latvijas Atkarības psihologu apvienība
    • Latvijas Klīnisko psihologu asociācija
    • Latvijas Organizāciju psihologu biedrība
    • Latvijas Psihologu apvienība
  • Latvijas Psihologu biedrība
  • Latvijas Skolu psihologu asociācija
  • Latvijas Sporta psiholoģijas asociācija
  • Latvijas Veselības psiholoģijas asociācija

 

Vēlreiz par likumu un sertifikāciju

Logo

Publicējam atbildes uz kāda interesenta jautājumiem.

Kurš sagatavos supervizorus un kā norisināsies supervīzijas process?

1. Patiešām, likumā pašreiz nav aprakstīts supervizoru sagatavošanas process. Likumdevēji paredzējuši, ka  par supervizoru varēs kļūt sertificēti psihologi, kuriem ir noteikts darba stāžs un pieredze. Detalizētāk šis  jautājums jāskatās likumprojekta, un tālāk to risinās izveidota Sertifikācijas padome.

2. Vai cilvēki, kuri ir saņēmuši psihologa diplomu   mācību programmas beigās, piemēram, ārvalstu universitātē un izgājuši atbilstošu praksi, tomēr nevarēs praktizēt kā psihologi?

2. Citās valstīs iegūtā izglītība noteikti nevarētu būt šķērslis, lai cilvēks, kurš ilgstoši strādājis kā psihologs,  nevarētu sertificēties (pieņemot, ka iegūtās izglītības līmenis atbilst jaunā likumprojekta vai Pārejas  noteikumu prasībām). Jebkura ārvalstīs iegūtā izglītība var tikt pielīdzināta Latvijas izglītības sistēmā  pašreiz izmantotajiem standartiem, Akadēmiskās informācijas centrā ikviens var saņemt apliecinājumu par  iepriekš iegūtu izglītību. Savukārt, likumprojekta Pārejas noteikumos ir aprakstītas visas situācijas, kurās  cilvēkiem ar dažādiem izglītības līmeņiem (ja izglītība iegūta līdz 2006. gadam), ir iespējams sertificēties ar  vai bez papildu pārbaudījuma.  Mūsu iesniegtie priekšlikumi ir bijuši virzīti uz to, lai jaunais likums ļautu maksimāli vienkāršotā veidā.

Pārejas perioda laikā sertificēties pieredzējušiem kolēģiem, savukārt, jaunās prasības attiektos uz tiem cilvēkiem, kas vel tikai sāk savas gaitas psiholoģijas nozarē. Tomēr jāatzīst, ka priekšlikumus iesniedz daudzas organizācijas, vai visi mūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā, par to patiešām ir grūti pašreiz spriest.

3. Praktizējoši psiholoģijas doktori, kas vienlaikus sagatavo studentus programmās “Psiholoģija” un kas privāti praktizē psiholoģijā, arī ir sertificēti? Kurš supervizēs psiholoģijas doktorus?

3. Neiebilstam pret iespēju Pārejas noteikumos iekļaut to speciālistu sertifikāciju, kuriem ir tikai doktora grāds psiholoģijā un nav bakalaura un maģistra izglītības  (ja izglītība iegūta līdz 2006. gadam), jo agrāk patiesam nebija iespējams iegūt pilnu psihologa izglītību. Diemžēl neviens šādu priekšlikumu nesagatavoja un neiesniedza. Tomēr, ja tāds tiktu iesniegts, mēs neiebilstu. Tas gan nenozīmē, ka arī nākotnē būtu pieļaujama sertifikācija, ja nav pilnas izglītības. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi saprast, ka likums tiek veidots tiem, kas vēl tikai kļūs par psihologiem, savukārt Pārejas noteikumi ir veidoti tā, lai pēc iespējas aptvertu visas līdz šim strādājošo psihologu grupas – ar dažādām izglītības variācijām u.c.

 

Ar cieņu,

Vineta Silkāne

Ieva Baumane

Likumprojekts. Jautājumi par darba slodzi un sertifikācijas izmaksām – sniedzam atbildes

Nesen no kādas LPB biedres saņēmām šādu vēstuli. Publicējam to un tajā ietvertos jautājumus, kā arī sniedzam atbildes.

Pilnībā atbalstu likumprojekta ideju, kurš paredz klienta aizsardzību un iespēju saņemt tikai un vienīgi kvalitatīvu pakalpojumu! Tajā pašā laikā mani satrauc un mulsina, ka likumprojektā netiek iekļauti punkti, kas pasargā un rūpējas par pašu psihologu, piemēram, par darba slodzi valsts institūcijās; supervīziju un sertifikācijas izdevumu segšanu, ja psihologs ir ​l īgumdarbinieks. Par pašnodarbinātām personām viss skaidrs, konsultatīvā psihologa sertifikātu segšu no saviem līdzekļiem, tomēr klīniskā un veselības psiholoģijas sertifikāts, manuprāt, būtu jāsedz (vai vismaz daļēji) jāsedz darba devējam. Kā ir plānots risināt šos jautājumus, lai tie likumiskā kārtā rūpētos arī par psihologa drošību (tajā skaitā arī finansiālo)?

Kā arī vēlos labāk izprast kas sastāda sertifikācijas summu 70 Eur, kādiem mērķiem šī nauda tiks novirzīta un pēc kādiem kritērijiem tiks atlasīta/izvēlēta sertifikācijas komisija, ņemot vērā, ka šobrīd LV neviens, pat pieredzējušākais speciālists, nav sertificēts atbilstoši plānotajam likumprojektam.

____________

Paldies par jautājumiem!
Darba slodzes jautājums ir svarīgs, tomēr profesionālo darbību regulējošais likums laikam nebūtu tā veiksmīgākā forma, ar kuras palīdzību to risināt. Arī citu profesiju pārstāvjiem (piemēram, ārstiem vai skolotājiem, slodzes apjoms netiek regulēts ar likuma palīdzību).
Būtiski, ka dažādās jomās strādājošajiem psihologiem var būt ļoti atšķirīgas intereses un iespējas strādāt noteiktu stundu apjomu vienas slodzes ietvaros. Piemēram, organizāciju psihologiem droši vien mēs uzskatītu, ka pilnas slodzes darbs var būt tās pašas 40 stundas nedēļā. Iespējams, ka citu jomu psihologi par atbilstošāku uzskatītu mazāku stundu skaitu un šādam uzskatam arī būtu savs pamatojums. Savukārt, likumprojekts ir domāts visās jomās strādājošajiem psihologiem un apraksta vienotās prasības psihologa profesijai.
Iespējams, ka psihologa darba slodzes jautājumu var risināt atsevišķo profesionālo biedrību ietvaros, sākotnēji diskutējot par piemērotāko slodzes apjomu konkrētās darbības jomas ietvaros .
Runājot par sertifikācijas izmaksām – jau tagad atsevišķi darba devēji maksā par psihologu supervīzijām, cerams, ka šīs organizācijas vēlētos turpināt to darīt, sedzot arī sertifikācijas izmaksas. Mūsu pašu rokās būs veicināt šādu praksi. Likums to nevar regulēt. Arī citu profesiju pārstāvji maksā par saviem sertifikātiem paši.
Sertifikācijas izmaksas ir aprēķinājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC, likumprojekta sagatavotājs), ar tām var sīkāk iepazīties šeit – http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/0F4592F4A7F1594AC2257D250025C497?OpenDocument
Beidzamie PKC priekšlikumi paredz, ka Sertifikācijas komisijas sastāvu veidos pa diviem kandidātiem no Latvijas Psihologu apvienības un Latvijas Psihologu asociāciju federācijas, pusei no šiem cilvēkiem jābūt atzītiem supervizoriem. Detalizētāka informācija mums būs pieejama tikai pēc priekšlikumu apstiprināšanas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, pagaidām var tiešām piekrist, ka vairāki praktiskie jautājumi nav līdz galam izskaidroti likumprojektā.
 Ar cieņu,
Ieva Baumane
Vineta Silkāne