Home » Publikācijas » Psihologu darbam būs svarīgs topošais likumiskais pamats

Psihologu darbam būs svarīgs topošais likumiskais pamats

Reinis Lazda,

Latvijas Psihologu biedrības biedrs,
Latvijas Organizāciju psihologu biedrības valdes priekšsēdētājs

Valsts sekretāru sapulcē tika izsludināts informatīvais ziņojums “Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību”. Ir pamats cerēt, ka sekos konkrēti soļi  un atbildīgās ministrijas strādās pie nepieciešamo normatīvo dokumentu sagatavošanas. Tas nozīmē, ka tuvākā gada vai dažu gadu laikā Latvijā, lai persona strādātu par psihologu, tai būs jāiegūst sertifikāts un tas regulāri jāatjauno, apstiprinot, ka psihologs savā praksē ievēro korektus darbības principus, kā arī atjauno savas zināšanas atbilstoši zinātnes progresam.

Reinis

Psihologu vidē tas ir ļoti ilgi gaidīts pavērsiens. Psiholoģija ir zinātne, kura pēdējo 50 gadu laikā ir būtiski progresējusi un kļuvusi par jomu, kas ar augstu precizitāti var noteikt personas psiholoģisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējas. Diemžēl Latvijā psihologa prakse nereti tiek kombinēta ar astroloģiju, zīlēšanu vai citām darbības jomām, kam ar zinātni nav nekāda sakara un kas būtībā grauj visas psiholoģijas reputāciju – arī to speciālistu reputāciju, kuri savā profesionālajā darbībā ievēro zinātniskus principus.

Pašlaik psihologa klientam nevar būt nekādas pārliecības par saņemtā pakalpojuma kvalitāti. Psihologu normatīvā regulējuma pieņemšana ļautu atrisināt ne vien privāto klientu uzticēšanās jautājumus, bet arī nodrošinātu saprotamu sistēmu, kā iegūt korektu psiholoģisko diagnostiku un atzinumus krimināltiesu, bāriņtiesu, kā arī citu valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām. Tas ļautu saņemt kvalitatīvas atbildes, piemēram, uz šādiem jautājumiem: vai persona ir rīcībspējīga, vai atrašanās ģimenē bērnam ir droša vai kaitējoša, vai personāla atlasē un novērtēšanā ir novērsti diskriminācijas riski.

Latvijas psihologu nespēja vienoties gan normatīvā regulējuma izstrādē, gan citos jautājumos ir skumjš stāsts, kas turpinās jau kādus piecpadsmit gadus. Ja pēdējā laikā nebūtu vērojami uzlabojumi, tad psihologu savstarpējais kaujinieciskums un aizdomīgums jau varētu kļūt par kašķīguma standartu, kas pārspēj Latvijā vidēji vērojamo.

Deviņdesmitajos gados izveidojās viena psihologu biedrība, kas jau deviņdesmito gadu beigās sadalījās vairākās. Pie tam sadalījās tik neveiksmīgi, ka īsti nebija skaidrs, kura būtu tā īstā un vienojošā, jo jauno organizāciju lielums un ietekme būtiski neatšķīrās. No vēsturiski senākās Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas (LPPA) atdalījās Latvijas Klīnisko psihologu asociācija un Latvijas Skolu psihologu asociācija. Vēlāk izveidojās arī Latvijas Organizāciju psihologu biedrība. Visas trīs pēdējās izveidoja Latvijas Psihologu apvienību. Lai gan sākotnēji bija gribēts citādi, LPPA nolēma apvienībā neiesaistīties. Ilgu laiku LPPA vairāk apvienoja privāto augstskolu pasniedzējus un absolventus, kā arī bija pārstāvēta Eiropas Psihologu asociāciju federācijā (EFPA), savukārt apvienība koncentrējās ap Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļu. Daļa psihologu iestājās abu pušu biedrībās.

Viens no iemesliem, kādēļ notika psihologu šķelšanās, bija atšķirīga izpratne par to, vai ir vērts un nepieciešams veicināt psihologu likuma pieņemšanu Latvijā. Kā apgalvo tālaika aculiecinieki, LPPA vadība tobrīd saskatīja citas prioritātes, bet enerģiskie LU pārstāvji vēlējās aktīvāku rīcību tiesiskās aizsardzības sakārtošanas virzienā.

Jāpiebilst, ka deviņdesmito gadu sākumā psiholoģijas nozarē bija skaidri samanāmas haosa pazīmes. Samērā daudzi sāka praktiski strādāt šajā profesijā pēc ļoti minimālas apmācības un praktiskajiem treniņiem – dažkārt tas notika jau pēc pusgada apmācības!

Fragments. Pilnu rakstu lūdzam lasīt šeit.


Post a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *